Internets ir pilns ar terminoloģiju, kas var mulsināt tos, kas nav datorzinātnieki. Daži no šiem terminiem ietver pirmkodu, skriptus , fragmentus utt. Šajā kontekstā pirmkods attiecas uz jebkuru tekstu vai informāciju, kas rakstīta, izmantojot programmēšanas valodu un ievērojot noteiktu sintaksi, lai izveidotu algoritmu vai funkciju, kas veidos programmu.
Tāpēc "avota kods" ir nedaudz vispārīgāks un plašāks termins, kas aptver arī citus terminus, jo fragments ir avota koda fragments, kas parasti nav īpaši sarežģīts. Piemēram, kad mēs strādājam tīmekļa dizaina jomā vai mums ir jāievieto reklāmkarogs mūsu vietnē, reklāmas pakalpojumu sniedzēji, piemēram, Google AdSense vai Amazon Affiliates, parasti sniedz mums fragmentu ar HTML kodu, lai to ievietotu mūsu vietnē. Tāpēc tā nav pilnīga programma, bet gan mazi, atkārtoti izmantojami koda fragmenti.
Interpretētā valoda salīdzinājumā ar apkopoto valodu:
Ja jūs interesē, kas ir skripts , jums jāzina, ka programmēšanā šis termins attiecas uz pirmkodu, kas rakstīts kādā interpretētā valodā (gandrīz vienmēr). Un kāda ir atšķirība salīdzinājumā ar tradicionālajām kompilējamām programmēšanas valodām? Atšķirībā no tām, pirmkods netiek kompilēts tikai vienu reizi un pārveidots binārā failā. Tā vietā ir nepieciešams interpretētājs, kas darbojas kā starpnieks, un katru reizi, kad programma tiek palaista, interpretētājam ir jātulko kods, lai mašīna to varētu saprast. Īsumā, darbības būtu šādas:
- Uzrakstiet pirmkodu izmantojot kādu programmēšanas valodu, piemēram, C, BASIC, C ++, Ada, ALGOL, D, COBOL, GO, Fortran, G, Lisp, Pascal, Swift, Visual Basic utt. Kodu var rakstīt jebkurā teksta redaktorā vai izmantojot pilnīgāku izstrādes vidi vai IDE.
- Mēs apkopojam kodu avotu, izmantojot kādu kompilatoru, piemēram, GNU GCC. Tādējādi mums izdodas šīs komandas pārveidot par augsta līmeņa valodu, kuru saprot tikai programmētāji un kompilatori, par mašīnu vai bināru valodu, kas ir saprotama vai izpildāma CPU.
- El bināro var izpildīt tik reižu, cik mums nepieciešams, atkārtoti neveicot iepriekšējās darbības. Faktiski lielākā daļa programmatūras pārdevēju tieši nosūta mums bināros failus, lai tie darbotos mūsu datorā. Tā būs operētājsistēma, kas pārvalda tam nepieciešamos procesus, sistēmas izsaukumus utt.
No otras puses, skripti neievēro šīs darbības un izmanto interpretētas valodas. Ir daudzas interpretētas valodas , piemēram, tā, ko izmanto Bash interpretētājā, kas ir visplašāk izmantotā GNU/Linux un citās Unix sistēmās, kā arī tādas labi pazīstamas valodas kā Perl, Python, Ruby, JavaScript utt. Ar tām var rakstīt kodu, kas veidos skriptu, kas ir vienkārši komandu fails vai pakešfails. Protams, sintakse atšķirsies atkarībā no izmantotās valodas. Interpretētas valodas gadījumā secība mainītos šādi:
- Mēs uzrakstām skriptu vai avota kodu izmantojot jebkuru programmēšanas valodu. Mēs varam izmantot arī IDE vai vienkārši teksta redaktoru.
- Šajā gadījumā tas nav apkopots, bet to var tieši izpildīt ar tulka palīdzību. Tas ir, ja mēs izmantojam Bash, mums tas ir jāinstalē sistēmā, lai varētu izpildīt mūsu skriptu. Ja mēs izmantojam Python skriptu, mums ir nepieciešams instalēt Python tulku utt.
- Kad mēs izpildām skriptu, Tulks interpretēs tajā esošos vārdus vai valodu (līdz ar to arī tā nosaukumu), tas ir, šīs instrukcijas nepāriet tieši uz operētājsistēmu un CPU, jo tas tos neatpazītu bez starpnieka palīdzības. vai tulks, kurš ir tulks.
Tomēr mēs redzam, ka abiem gadījumiem ir savas priekšrocības un trūkumi . Kompilētiem failiem nav nepieciešama kompilācija izpildlaikā; tāpēc pēc pirmās kompilācijas mēs varam palaist bināro failu tik reižu, cik vēlamies, netērējot resursus. Tas neattiecas uz skriptiem, kuriem arī ir jāpiešķir resursi interpretētājam, un tāpēc tie parasti darbojas lēnāk.
Pirmā skripta izveide operētājsistēmā Linux:
Mūsu piemērā kā interpretējamo programmēšanas valodu izmantosim Bash, un tāpēc mūsu interpretētājs būs Bash. Pirmkārt, mums jāzina, ka daudziem skriptu failiem ir galvenes , kas pazīstamas kā shebangs un atšķiras atkarībā no izmantotā interpretētāja. Piemēram, Linux vidē ir dažādi interpretētāji. Bash gadījumā shebang ir #!/bin/bash, bet jebkurā citā gadījumā uz interpretētāju jeb šajā gadījumā čaulu norāda binārais fails. Turklāt Unix un Linux gadījumos skripta failam parasti ir paplašinājums .sh.
Skriptā mēs varam izmantot interpretētāja komandas, operandus, konstantes utt. Piemēram, mēs varam izveidot vienkāršu skriptu , lai dublētu mūsu sistēmu un izveidotu žurnālu ar datumu, izveidojot failu ar nosaukumu backup.sh ar mūsu iecienītāko teksta redaktoru. Tā saturs būs:
<div> <pre><span class="com">#<span class="simbol">!</span>/bin/bash </span></pre> <pre>tar cvf /backup/copia<span class="simbol">.</span>tar /home/usuario</pre> <pre>date <span class="simbol">></span> /backup/log_copia</pre> </div>
Piemēram, iepriekšējā piemērā tas izveidos /home/user direktorijas dublējumu un iepakos to tarball failā ar nosaukumu copy.tar, un pēc tam ierakstīs datumu žurnālu . Lai to palaistu, mums būs jāpiešķir tam izpildes atļaujas, piemēram:
chmod +x backup.sh ./backup.sh
Vienkāršs piemērs , kas, manuprāt, iesācējiem paskaidros, kas ir skripts. Tas ir jautājums, kas pēdējā laikā rodas diezgan bieži…